Datu devējs – Valsts pārvaldes iestāde, kuras rīcībā interesējošus datus ir kompetenta  izplatīt citām valsts pārvaldes iestādēm, juridiskām vai fiziskām personām.

Datu ņēmējs – Valsts pārvaldes iestāde, juridiska vai fiziska persona, kas saņem datu devēja datus, piekrītot to saņemšanas nosacījumiem.

Pieprasījumu serviss – Centrālais ieejas punkts (gateway) VISS. VISS Pieprasījumu serviss nodrošina iespēju piekļūt valsts reģistru informācijas sistēmu sniegtajiem datu servisiem standartizēta veidā. VISS Pieprasījumu servisa risinājums nodrošina:

- publicēto servisu sinhrona un asinhrona plūsmas komunikāciju,

- drošības slāņa nodrošināšanu,

- personas pieprasījumu auditāciju,

- ziņojumu validāciju,

- konteksta bāzēto maršrutēšanu un

- darbību monitorings.

Integrācijas serviss – Standartizēts informācijas sistēmas pieejas veids (serviss), kas pie informācijas resursa nodrošina ārējo saskarni. Integrācijas IS serviss parasti sastāv no divām daļām: servera daļas un klienta daļas. Servera daļa – IS servisa realizācija iestādes pusē (realizācijas veida izvēle ir iestādes kompetencē); klienta daļa – IS servisa saskarnes realizācija, kas nodrošina savietojamību ar VISS Pieprasījumu servisa saskarni.

Biznesa serviss – Biznesa IS servisi veic darbības tikai ar biznesa transakcijām, kas ir saistītas ar konkrēto dzīves situāciju vai pārbaudi un ir plaši lietojami e-pakalpojumos vai iestādes darbības nodrošināšanā.

Pieprasījumu servisa datu apmaiņas scenāriju var uzskatīt par “jautājums – atbilde” komunikāciju, kur iestādes informācijas sistēma (datu ņēmējs) noformē pieprasījumu (“jautājumu”), bet valsts reģistrs (datu devējs) sagatavo atbildi, kas tiek sniegta ar Pieprasījumu servisa palīdzību.

Vienkāršākā gadījumā “jautājums – atbilde” komunikācija varētu notikt uzreiz (sinhroni) vai ar nokavēšanu – kad iestādes informācijas sistēma (pieprasītājs) atbildi uz ievietoto pieprasījumu saņem ne uzreiz, bet pēc kāda laika perioda (asinhroni)

Pieprasījuma servisa izmantošana

Pieprasījuma servisa darbība

Detalizēts shematisks attēlojums par datu apmaiņu izveidi ir pieejams šeit.

1. Iestāde, kura vēlas izmantot kādas citas iestādes pārziņā esošu tīmekļa pakalpi datu iegūšanai, veic VISS Informācijas sistēmu servisu kataloguizpēti, lai iegūtu informāciju par pieejamām tīmekļa pakalpēm (TP), kuras iespējams izmantot datu saņemšanai.

2. Kad atrasta iestādes biznesa nepieciešamībai atbilstošā TP, iestāde sazinās ar Iestādi - datu devēju un vienojas par tās izmantošanu.

3.  Iestāde - datu devējs aizpilda pieprasījumu veidlapu par TP piekļuves tiesību piešķiršanu testa vidē un nosūta to VRAA elektroniskā dokumenta veidā uz e-pastu pasts@vdaa.gov.lv vai papīra formātā pa pastu (Alberta iela 10, Rīga, LV-1010), kā arī ir iespēja nosūtīt šo veidlapu izmantojot e-adresi, ja iestādei ir izveidots e-adreses konts. Svarīgi! Ja vēstule tiek sūtīta elektroniski, tai jābūt parakstītai ar drošo elektronisko parakstu ar laika zīmogu.

4. VRAA atver piekļuves tiesības TP testa vidē un par to e-pastā informē Iestādes - datu ņēmēja kontaktpersonu un Iestādi - datu devēju. Katrai iestādei (datu ņēmējam) tiek veidots unikāls datu apmaiņas kanāls VISS infrastruktūrā, nodrošinot datu apmaiņas kanālā veikto izsaukumu auditpierakstu saglabāšanu.

5. Iestāde veic risinājuma izstrādi TP izsaukšanai, izmantojot VISS pieprasījumu servisu, atbilstoši datu apmaiņas izveides vadlīnijām.

6. Iestāde veic TP izsaukumu testēšanu, lai pārbaudītu, vai TP var izsaukt, izmantojot VISS pieprasījumu servisu, un vai tiek saņemti visi iestādes biznesa vajadzībām nepieciešamie dati no Iestādes - datu devēja informācijas sistēmas. Ja izsaukumi tiek izpildīti sekmīgi, iestāde informē TP pārzini un Aģentūru par gatavību veikt izsaukumus produkcijas vidē. Ja izsaukumus neizdodas sekmīgi veikt, nepieciešams turpināt risinājuma izstrādi (5. punkts).

7. Iestāde - datu devējs aizpilda pieprasījuma veidlapu par TP piekļuves tiesību piešķiršanu produkcijas vidē un nosūta to VRAA elektroniskā dokumenta veidā uz e-pastu pasts@vdaa.gov.lv vai papīra formātā pa pastu (Alberta iela 10, Rīga, LV-1010), kā arī ir iespēja nosūtīt šo veidlapu izmantojot e-adresi, ja iestādei ir izveidots e-adreses konts. Svarīgi! Ja vēstule tiek sūtīta elektroniski, tai jābūt parakstītai ar drošo elektronisko parakstu ar laika zīmogu.

8. VRAA atver piekļuves tiesības TP produkcijas vidē un informē par to Iestādes - datu ņēmēja kontaktpersonu un Iestādi - datu devēju.

9. Iestāde veic pārbaudi, izsaucot TP produkcijas vidē.

Iestāde un tās izstrādātāja pārstāvji visa procesa laikā var saņemt VRAA konsultatīvo atbalstu, rakstot uz e-pastu atbalsts@vdaa.gov.lv.

 Kā notiek tiesību pārvaldība?

Tiesību pārvaldību organizē VRAA, izmantojot VISS infrastruktūras tiesību pārvaldības rīkus. Iestādei, kura ir datu devējs, jānodrošina viena piekļuve no biznesa servisa uz VISS.

Kā notiek servisa publicēšana VISS?

Lai publicētu servisu VISS, izstrādātājs veic soļus secīgi pa punktiem:

1. Reģistrē XML shēmu VISS XML resursu katalogā

2. Reģistrē IS servisu VISS IS servisu kataloga testa vidē

3. Veic servisa izpildkoda piegādi uz VRAA ftp servera. Lai saņemtu piekļuves rekvizītus ftp serverim, jānosūta pieprasījums uz piegades@vdaa.gov.lv

Kā veikt servisu testēšanu?

Jāizmanto WsTest  rīks, kas ir risinājums VISS infrastruktūrā esošo servisu testēšanai ar jau noklusēti definētu testa vidi, izmantojot VISS pieprasījumu servisu.

WsTest rīks ir pieejams šeit.

NODERĪGAS SAITES

Administratīvie dokumenti saistībā ar datu apmaiņām (DA)

Datu apmaiņas izveides sadarbības procedūra un shematiskais attēlojums

Datu apmaiņas izveides vadlīnijas un scenāriji

Norādījumi sertifikātu pārvaldībai

IS servisu katalogs

XML resursu katalogs

Tīmekļa pakalpju testēšanas rīks (WS Test)

Šeit varētu būt veiksmes stāsti par produktu, ja tādi ir. Bet veiksmes stāsti nav statistikas dati. Veiksmes stāsti ir apraksta vai varbūt arī video formātā sagatavots kāda gadījuma (gadījumu) apraksts, kad kādam klientam bija kāda grūti risināma problēma, bet tad, kad tika ieviests šis produkts, problēma tika atrisināta un parādījās visādi ieguvumi - zemākas izmaksas, ātrāka klientu apkalpošana, apmierinātāki klienti utt. Ja šādi veiksmes stāsti nav pieejami vai pagaidām nav sagatavoti, šo sadaļu var arī izdzēst, lai nerēgojās tukša. Veiksmes stāsti ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā kādu risinājumu pārdot biznesa klientiem, bet, ja nu nav sagatavoti, tad labāk, lai nav tādas sadaļas un nerodas iespaids, ka šim produktam veiksmes stāstu nav vispār.